Īsumā par alerģiju pret ziedputekšņiem

No augu ziedputekšņu izraisītas alerģijas cieš gandrīz katrs trešais pilsētnieks. Ar ziedputekšņu alerģiju jeb polinozi cilvēki parasti sāk slimot jau bērnībā, vissmagāk no tās cieš 25 – 30 gadu vecumā, bet pusmūžā tās simptomi samazinās vai pat var izzust.

Alerģiju izraisa galvenokārt tie ziedputekšņi, kurus pārnēsā vējš. Augi tos "saražo" lielā daudzumā, piemēram, viena rudzu vārpa var izdalīt vairāk nekā četrus miljonus ziedputekšņu, bet vējš tos var aiznest simtiem kilometru tālu. Īpaši bieži alerģiju izraisa bērzu, alkšņu un lazdu ziedputekšņi.

Ziedputekšņu alerģijas biežākās izpausmes ir iesnas (alerģiskais rinīts), aizlikts deguns, šķaudīšana, acu graušana, asarošana, var būt arī klepus un apgrūtināta elpošana. Jo lielāka ziedputekšņu koncentrācija gaisā, jo stiprākas būs alerģijas izpausmes. Alerģijas simptomi pastiprinās arī sausā, karstā un vējainā laikā, turklāt pilsētā tie izteiktāki nekā laukos, jo savienojumā ar dūmiem un izplūdes gāzēm putekšņi kļūst īpaši agresīvi.

Alerģiskam rinītam raksturīga arī gļotādas hiperreaktivitāte – pastiprināta jutība pret pavisam parastām lietām, piemēram, ieelpojot smaržas vai pasmaržojot ziedu, sāk pilēt deguns. Nereti, uzturoties svaigā gaisā, kad zied pienenes vai kādi citi augi, parādās arī alerģiska konjunktivīta simptomi – acis sāk niezēt, asarot.

Ziedputekšņu izraisītās iesnas nedrīkst atstāt bez ievērības, jo statistika liecina, ka 40% pacientu ar alerģisko rinītu pakāpeniski attīstās bronhiālā astma.

Ja alerģija ir tikai pret viena auga ziedputekšņiem, kad tie noziedējuši, cilvēks var atviegloti uzelpot, tomēr, nepievēršot slimībai uzmanību un to neārstējot, alergēnu loks var pakāpeniski paplašināties un iesnas ilgt no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim.

Laikā, kad gaisā lido alerģiju izraisošie ziedputekšņi, pastaigām ieteicams izvēlēties lietainas dienas un lietot alergologa vai ģimenes ārsta ieteiktos medikamentus – deguna pilienus, ziedes vai tabletes, kas neļauj slimībai progresēt.